Vīnogulāju, augļu dārzu un rožu krūmu ieskauta Bādnauheima atrodas Vācijas rietumos Taunusa kalnu pakājē. Jau ķelti un romieši izmantoja šajā apvidū sastopamos sālsūdens avotus. Astoņpadsmitajā gadsimtā Nauheimas sāls raktuves bija kļuvušas par vienu no lielākajiem un modernākajiem šāda veida uzņēmumiem. Deviņpadsmitā gadsimta pirmajā pusē, kad tika atzīta no urbumiem plūstošā sālsūdens ārstnieciskā iedarbība, sāls raktuvju strādnieku ciemats sāka pārtapt par spa centru. 1854. gadā Nauheima ieguva pilsētas statusu, bet 1869. gadā tās nosaukumam tika pievienots priedēklis „Bad”, kas nozīmē, ka pilsēta ir kūrorts ar minerālavotiem jeb spa.

1900. gadā Bādnauheima, kuru apmeklēja tūkstošiem viesu, jau bija kļuvusi par pasaulē atzītu spa kūrortu. Apmeklēt spa bija pieņemts ne tikai tāpēc, lai uzlabotu veselību, bet arī tāpēc, lai ietekmīgie ārzemju viesi varētu iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Sākoties jaunajam 20. gadsimtam, mainījās arī higiēnas un estētiskās prasības, kuru dēļ bija nepieciešams izbūvēt jaunas pirtis. Bādnauheima ietilpa Hesenes-Darmštates lielhercogistes sastāvā. Hesenes un Reinas lielhercogs Ernsts Ludvigs bija progresīvs valdnieks, kas augstu vērtēja mākslu. Taču lielhercogs vadījās arī pēc ekonomiskiem apsvērumiem. Viņš cerēja, ka māksla kļūs par daudzsološu nozari atbilstoši devīzei „Manai Hesenei (manai valstij) ir jāplaukst un jāzeļ, tāpat kā tajā ir jāzeļ un jāplaukst mākslai”. Arī jaunajām Bādnauheimas ēkām bija jāpierāda atbilstība šai devīzei.

Lielhercogistes būvinspektora (Großherzoglicher Regierungsbauinspektor) Vilhelma Josta vadībā no 1902. līdz 1912. gadam pēc vienota projekta tika uzbūvētas kūrorta ārstniecības iestādes un tehniskās komunikācijas. Kā pirmo laika posmā no 1901. līdz 1902. gadam Josta vadībā pašā spa parka vidū uzbūvēja dziedniecisko halokameru, kur šobrīd atrodas Bādnauheimas publiskā bibliotēka.

Šprūdelhofu (Sprudelhof) (strūklaku pagalmu) ar 265 vannu kabīnēm, speciālām kabīnēm karaliskās ģimenes locekļiem un jauniem strūklaku baseiniem izveidoja 1905.–1912. gadā. Bagātīgi dekorētās pirtis un pirts priekštelpas, kā arī krāšņie iekšpagalmi ļauj Šprūdelhofu pamatoti dēvēt par iespaidīgāko vācu jūgendstila paraugu. Ornamentiem rotātie pagalmi un sešas pirtis ar greznām priekštelpām ir veidotas atšķirīgos stilos ar daudzām mākslinieciskām detaļām. Aku rotājumi, skulptūras un dekori simbolizē ūdens dziedinošo spēku.

Minerālūdens kompleksu Trinkkuranlage uzbūvēja 1910.–1912. gadā. Pakava formā veidoto kompleksu ieskauj kolonādes, tam ir plašs iekšpagalms, dziedinošo avotu zāle un taisnstūra formas baseins, kura malā atrodas neliela estrāde. Minerālūdens avots Kurbrunnen rietumu pusē esošās kolonādes galā ir savienots ar dziedinošo avotu zāli. Tās centrā ir astoņstūraina dārgām flīzēm rotāta aka, kas pārsegta ar apzeltītu kupolveida jumtu, no kuras plūst trīs dažādu dziedinošu avotu ūdeņi.

Tajā pašā laikā tik paplašināta arī kūrmāja, kas tapusi laikā no1862. līdz 1864. gadam – tika piebūvēta terase un paplašināts dārzs, kā arī izveidots mūzikas paviljons. Tika uzcelta arī koncertzāle, kas bagātīgi rotāta ar abstraktiem un figurāliem jūgendstila gleznojumiem.

Image artist function date
Wilhelm Jost architect 1874-1944
Prof. Heinrich Jobst sculptor 1847-1943
Jakob Julius Scharvogel ceramicist 1854-1938
Prof. Augusto Varnesi goldsmith 1864-1941
Karl G. Huber sculptor 1872-1952
Fritz Hegenbarth painter 1864-1943
Johann Josef Belz sculptor 1873-1953
Wilhelm Koeppen painter 1876-1917
Friedrich Wilhelm Kleukens painter 1878-1956
Johann Vincenz Cissarz painter, poster designer 1873-1942
Cover Author Description date Link
Sarah Hamm and Sabine Kübler Bauen für ein neues Leben
Die Entstehung der Bad Nauheimer Jugendstilanlagen fotografiert von Albert Schmidt 1905-1911, Editions Theiss, 2007, Stuttgart, ISBN 978-3-8062-2161-9.

Wolfgang Schmidt Akt Lyrik Jugendstil, Bad Nauheim
H.A.M. Hölzinger, 2000, ISBN 3-00-006962-3.

Christina Uslular-Thiele Jugendstil in Bad Nauheim
Bad Nauheim, H.A.M. Hölzinger, 2005, ISBN 3-7845-7100-X. In German and English.