Nansī skola
Nansī pilsēta, kas jau lepojās ar bagātīgu 18. gadsimta mantojumu, 150 gadus vēlāk pieredzēja jaunu dinamisku attīstību dekoratīvās mākslas jomā un līdz ar Parīzi kļuva par vienu no spilgtākajām jūgendstila pilsētām Francijā. Sekojot stiklinieka, keramiķa un skapju meistara Emīla Galē iedvesmojošajam piemēram, 1901. gadā izveidojās mākslinieku un mākslas priekšmetu ražotāju apvienība, kas pazīstama ar nosaukumu „Nansī skola”. Izmantojot augus par galveno iedvesmas avotu, Galē, Mažorels, Doms, Pruvē, Grūbers, Vallēns un citi piešķīra mākslas priekšmetiem māksliniecisku vērtību un radīja jaunu sociālu dimensiju, nonivelējot atšķirību starp unikāliem meistardarbiem un rūpnieciski ražotiem priekšmetiem. Nansī skolas oriģinalitāte slēpjas ciešajā saiknē starp mākslu un rūpniecību. Šajā laikā šo mākslinieku izvēlētajās jomās (stikls, keramika, tekstils, āda, metāls) parādījās arī daudz tehnisko inovāciju, kas ļāva radīt pavisam jaunus priekšmetus (dizaina un izmantoto materiālu ziņā).

Nansī un tās 20. gadsimta sākuma mantojums 
Arhitektu Emīla Andrē, Lisjēna Veisenburgera, kā arī Anrī Sovāža (Mažorela villas autora) projektētās jūgendstila ēkas ienesa pilsētvidē Nansī skolas māksliniecisko un funkcionālo garu. Vairāk nekā simts šajā periodā uzbūvēto ēku (veikali, kafejnīcas, īres nami, bankas utt.), kas skaidri atspoguļoja jaunās tendences, joprojām veido nozīmīgu mūsdienu Nansī ainavas daļu. Nansī skolas muzejā, kas atrodas vecā namā, kurš reiz piederējis Ežēnam Korbēnam – tā laika nozīmīgākajam mecenātam, vienkop savākti mākslas priekšmeti (stikla un keramikas izstrādājumi, mēbeles, apgaismes ķermeņi, grāmatsējumi), ko darinājuši slavenākie Nansī skolas pārstāvji. Nansī mākslas muzejā atrodas kolekcija ar vairāk nekā trīs simtiem Doma fabrikā darinātajām glāzēm, kā arī vairākas Nansī skolas meistaru – Emīla Friāna, Viktora Pruvē, Kamila Martēna un Anrī Ruajē – gleznas.