„Eiropā gan laikam nav otra tik raksturīga jūgendstila apbūves piemēra kā Olesunna. Mathildenhöhe rajons Darmštatē un Luīzes avēnija Briselē ir iespaidīgi paraugi, tomēr mēroga un daudzveidības ziņā ar Olesunnu nav salīdzināms nekas.” (Kultūras mantojuma direktorāta ģenerāldirektors, mākslas zinātņu doktors Stefans Čudi-Madsens, 1975. g.)

Kādēļ tā? Viss aizsākās vētrainajā 1904. gada 23. janvāra naktī, pulksten 2.15, kad pilsētā izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Dažu stundu laikā uguns iznīcināja 800 ēkas un bez pajumtes palika 11 000 cilvēku. No Olesunnas līdzšinējās apbūves gandrīz nekas nebija palicis pāri. Pilsētas atjaunošanu uzskatīja par valsts nozīmes pasākumu, un tajā piedalīties no visas Norvēģijas ieradās vairāk nekā 50 arhitektu.

Tā bija unikāla iespēja no mūra, ķieģeļiem un javas izveidot jaunu novirzienu Norvēģijas arhitektūrā. Arhitekti smēlās iedvesmu gan no citu valstu, īpaši vācu, arhitektūras, gan arī no nacionālā romantisma.

Trīs gadu laikā pilsēta kā fēnikss no pelniem atdzima no jauna. Nelielā teritorijā pilsētas centrā cita citai blakus tika uzceltas 320 jūgendstila ēkas, izveidojot, iespējams, viendabīgāko jūgendstila apbūves ansambli Eiropā. Tikpat iespaidīga ir pilsētas mijiedarbība ar skaisto apkārtni – jūru un vēju šalkoņu, kalniem, salām un fjordiem.

Laipni lūgti Olesunnā!

„Olesunna izceļas pārējo Norvēģijas pilsētu vidū. Šķiet, ka nekur citur nav saglabājusies tik plaša un viendabīga apbūve, kalpojot par izcilu piemēru, kā nelielā platībā var kompakti izvietot ēkas un kāda tam kādreiz bijusi nozīme. Pilsētvides cilvēciskais mērogs un vienotā stilā veidotie atšķirīgie elementi ir galvenās īpašības, kas raksturo Olesunnu.” (Profesors Kristians Norbergs Šulcs, 1975. g.)