Latvijas galvaspilsēta Rīga ir jūgendstila metropole. Tāda jūgendstila ēku koncentrācija kā pilsētas centrā nav sastopama nekur citur pasaulē – jūgendstila celtnes šeit veido vairāk nekā vienu trešdaļu no apbūves. Šis jūgendstila ēku ansamblis ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Divdesmitā gadsimta sākums bija pilsētas attīstības „zelta laikmets”. Rīga kļuva par vienu no nozīmīgākajiem rūpniecības, tirdzniecības un kultūras centriem Baltijas jūras austrumu piekrastē. Nieka piecpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits pilsētā gandrīz dubultojās, pirms Pirmā pasaules kara pārsniedzot 500 tūkstošus. 

Pirmās jūgendstila ēkas Rīgā parādījās jau 1899. gadā. Pēc eklektikas stila norieta 1904. gadā Rīgas arhitektūrā pilnībā sāka valdīt jūgendstils.

Šo jauno stilu bija iedvesmojusi Vācijas, Austrijas un Somijas arhitektūra, taču pamatā tas sakņojās vietējās kultūras tradīcijās. Rīgā galvenokārt praktizēja vietējie arhitekti, no kuriem lielākā daļa bija beiguši 1869. gadā izveidoto Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti.

Rīgā ir pārstāvēti dažādi jūgendstila formālie paveidi, un līdzās ēkām, ko raksturo samērā atturīga formu un apjomu valoda, ir sastopamas arī krāšņas celtnes ar bagātīgiem ornamentiem un dekoriem. Divi raksturīgākie formālie paveidi ir tā saucamais stateniskais jūgendstils un nacionālais romantisms, kas atspoguļo latviešu nacionālās identitātes meklējumus arhitektūrā. Rīgas jūgendstilu raksturo augsti profesionāls izpildījums un daudzveidīgums, kur visi vizuālās mākslas veidi saplūst harmoniskā veselumā.