Deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimtā sākumā Komo ezera krasti ar iekoptajiem dārziem, jahtu piestātnēm un muliņiem atspoguļoja ar rūpniecības uzplaukumu un progresu saistītos ideālus, kā arī romantisku vēlmi saglabāt dabisko vidi un ainavu.

Aptuveni ap šo laiku ezera krastos aizsākās brīvdienu villu un viesnīcu celtniecība, ko veicināja ezera apkārtnes dabiskais skaistums un Milānas tuvums. Jaunas ražošanas nozares kāpināja izaugsmes tempus iekšzemē, un aristokrātijas pārstāvjiem tagad bija pievienojušies apmeklētāji no rūpnieku un vidusšķiras aprindām.

Ezera krastus un apkārtējo ainavu izraibināja mazi un lieli mājokļi, un kopā ar villām un privātmājām parādījās arī jauna veida pārvietošanās veids – trošu dzelzceļi. Viesnīcu arhitektūrā galvenokārt jaušamas eklektikas iezīmes, tāpēc jaunajā apbūvē dominēja tieši klasicisma un Šveices vasarnīcu stilā celtās villas. Paši labākie zemesgabali atradās tieši ezera krastā, kur ēku arhitektūra izcēlās uz prasmīgi iekoptu dārzu fona, vai uz zemesraga, kur no skatu tornīšiem jeb belvederiem pavērās plaši panorāmas skati. Līdz 20. gadsimta sākumam dažu ēku arhitektūrā jau bija parādījušās jaunās modes tendences jeb izsmalcinātais brīvības (Liberty) stils, kur dabas iedvesmoto motīvu izmantošana veicināja vispārējā mērķa sasniegšanu, liekot arhitektūrai saplūst ar apkārtējo ainavu.

Interesants šī stila piemērs ir zīda magnāta Bernaskoni villa Černobio pilsētā, kur viņš uzcēla arī modernu rūpnīcu, kas, pateicoties vietējai iniciatīvai, šobrīd tiek atjaunota. Projektējot šo villu, kas celta 1905. gadā, arhitektu Kampanīni iedvesmojusi tekstilrūpniecība. Fasāžu bareljefos starp zīdkoka lapām redzami zīdtārpiņi, kas ir ar darbu un ražošanu saistīti simboli.

Lancodintelvi pilsētiņā Komo ezera krastā atrodas divas arhitekta Somarugas projektētās villas „Poletti” (1913. g.) un „Cirla” (1915. g.), kas ar efektīgo būvapjomu kārtojumu un plūdlīnijās veidotajiem dekoratīvajiem elementiem ir spilgti brīvības stila piemēri. Brunates pilsētiņas villu „Maria” (1904. g.) un „Chiara” (1906. g.) arhitektūra vēl apvieno gan eklektiku, gan modernismu, kamēr citu villu arhitektūrā, piemēram, „Cantaluppi” (1908. g.), „Marinoni” (1910. g.), „Rebuschini” (1910. g.) un „Franceschini” (1911.–1912. g.) jau pilnībā atspoguļojas aizraušanās ar ziedu un augu motīviem.

Vēl viena lieliska vieta, kur iespējams atrast ziedu romantiskā stila iedvesmotu arhitektūru, ir kapsētas. Šajās ezera piekrastes pilsētiņās atrodamās kapenes ir izcili arhitektūras un dekoratīvās tēlniecības sintēzes piemēri, kas ir tik raksturīgi jūgendstilam.